Radi pats

Miķeļdienas tirgus – Želeja un Daugavas zvārguļi.

4. oktobris, 2017

Un tikai laimīgas sakritības dēļ – mūsu meitas mācās izglītības iestādēs, kurās ir Miķeļdienas gadatirgus.  Un konkrēti mēs , mūsu ģimene ir PAR tirdziņu, varbūt neesmu sajūsmā par konfektēm kā valūtu, bet viņas dalās ar tām un tas ir tikai vienu reizi gadā! Skolā jau ir iespēja pirkt ar skolai vajadzīgiem priekšmetiem, bet prieks par konfektēm ir Neaprakstāms! Kā par pirmo algu ! katru gadu tikai no jauna! 

Meitenes jau vasaras beigās plānoja – ko gatavos , es viņām abām vienmēr saku, ka jāgatavo ir kaut kas – ar ko lepoties – kā īsts meistars!  Un pat ja sākumā liekas, kas gan ir tāds, ko var uzveidot.. gadu gaitā mums ir izdevies pašiem sevi pārsteigt, ja padomā kopā ..

Šogad piedāvāju – gatavot Zvārguļus. Tas nav jaunums mūsu ģimenē.. bet sakarā ar milzīgu koku daudzumu Daugavas upes krastā , tā likās loģiska rīcība, jo arī zvārguļi un pērles un stieples mājās/darbā ir.

Valters nāca ar ideju – taisīt Želeju , kuru meitenes akceptēja, bet pēc tam Emīlija kancelēja, jo dzirdēja , ka skolā kāds cits arī tirgos un teica, ka labāk taisīs zvārguļus..

Kokošana – Izskaloto koku lasīšana – pie upes vai jūras. Šoreiz pie Daugavas.. Un ne vienmēr ir koki.. nē! tas ir kā ar sēnēm mežā .. reizēm ir.. reizēm nav. 

Un kaut citreiz esmu dzirdējusi, ka bērniem jātirgo to, ko paši no a-z var uztaisīt.. Nu! Smejieties un bļaujiet savos spilvenos, bet es zinu to, ka ja gribi bērnam ko iemācīt, ko kopā piedzīvot – tad gatavojiet to kopā! Rādiet piemēru un dodiet atbildīgus uzdevumus un katru gadu – viņš varēs ar vien vairāk un vairāk.. Līdz vajadzēs no Jums tikai Urbi un padomu!  Kā tas ir ar mūsu vecāko meitu!  Valters ar Meitenēm izmēģināja – no Skrīveru Aveņu tirgotājas un mūsu vasarnīcas mazajām zemenēm uzveidot želeju.. jau laicīgi.., lai zinātu vai sanāks.. dienā, kad būs jāgatavo.. un vai garšos..  – visiem garšoja.. Koki kopā ar sīpoliem žūst..  Uz veikalu pēc Urbīšiem un kaut Helga šo urbi nevar noturēt un mums mājās nav skrūvspīles.. – Tas Emīlijai netraucēja tikt galā ar visu koku kalnu, kamēr māsa ķēra taureņus, ko nest uz skolu , jo skolotāja atļāva.   Un Jā.. bērnam ir grūti koncentrēties uz vairāk kā 20 kociņu saurbšanu.., bet ja Tu ik pa laikam viņu uzmundrini un atgādini par to prieku, ka būs ko pārdot.. viņa atpūtina roku un turpina.   Nopirku gan pāris jaunas pērles.. drīzāk priekš sava prieka – nekā bērnu un tam, ka mājās nebija daudz zilu un melnu, kas ir Emīlijas mīļākie toņi.   Saklājām rokdarbu galdu un visu nedēļu katru vakaru uzveidojām grabuļu kaudzi. Helgai sanāca lieliski vērt, bet tik labi, ka nevienu no tiem viņa negribēja pārdot..    Vajadzīgs ir – koks ar izurbtiem caurumiem , zvārguļi vai zvaniņi.. stieple, knīpstangas un ja grib tad pērles.. ja negrib.. tad bez pērlēm.. var arī krāsot kokus. 

Bet pa vidu visam – uz mūsu Trepēm parādijās plaukstas lieluma Rudens zvērs – Nav ne jausmas no kurienes, bet blusains, rētains un badā.  Kur tāds var uzrasties.. tik mazi kaķēni vieni nekur .. nekur tālu no savas patstāvīgās uzturēšanās vietas neiet.., kur nu vēl pagalmā kur ir 3 suņi, kuri svešos kaķus nemīl.. arī šo es atradu, jo suņi uz viņu neganti rēja. 

Kādam 100% bija skaidrs, ka viņa tiek pie kaķa nr.2  – jo māsai jau ir 2..    Tāpēc brīnīties par to, ka mēs nopietni pieejam Miķeļdienas tirgum – nevajag. Jo mums ir 6 kaķi.   Pērkot trauciņus Gemoss pārdevēja teica, ka var just, ka ir Miķeļdienas tirgi sākušies.. Tas ir forši! 

Abām meitenēm  – Miķeļdiena bija īstajā dienā, bet veiksmīgi, ka dažādos laikos un mums nebija darbā pasākumu un mēs varējām abi apmeklēt – abus!  Emīlija savus grabuļus pārdeva uzreiz.. ar rindu:)  un ar prieku skrēja pirkt no skolas biedriem viņu gatavoto..  ! Pat pieņēma vienu pasūtijumu, jo atnāca pircējs, kurš neuzspēja nopirkt!  Un kas gan tik tur tirgū nebija.. Zupa, krelles, ievārijumi – Madagaskaras prusaki, kūkas ,.. kūkas.. kūkas.. tēja , ziepes.. nu fantastiski!

Valters spēj ne no kā uztaisīt – wow! parastu plastikāta kasti viņš 10 minūtēs aplīmēja ar zelta līmpapīru un traks skaistums sanāca.. saules pielietā Miķeļdienas vakarā. 

Un skrējiens ielas garumā uz tirgu nr.2 ..  

Un – Paldies! Bērnu dārzam un skolai, ka kaut ko tādu rīko un zem debesīm! Paldies – par to , ka spēj piespiest – mūs vecākus , arī domāt līdz un piedalīties tajā visā!   Un piedošanu visiem citiem vecākiem, kuri saka, ka neko nemāk un nav laika..  – Ticu ,ka visi māk un var iemācīt trikus un amatus saviem bērniem!    Un visi metās skrējienā uz mājām.. bet mēs priecīgi, ka uz stundu mūsu vakaram pievienojas draugi , mēs priecīgi, ja mums uztic bērnus  un viņi ar prieku atnāk pie mūsu meitām.  Miķeļdienas tirdziņā pirktie ziedi uz galda, ievārijums.. un Paldies par Latviešu svētkiem- mēs mākam tik daudz, lai to tirgus prieku nodotu bērniem!  

Līdzigi raksti

1 Komentārs

  • Reply Vi 26. oktobris, 2017 at 19:34

    Apbrīnoju jūs par to rosīšanos, kopā darbošanos un par spēju ikdienišķu padarīt īpašu, brīnumainu. Un par tiem kaķiem un suņiem. Par spēju viņus kopā sadraudzināt.
    Līdz šim domāju, ka Miķeļtirgus ir visās skolās, patiešām biju tai pārliecībā. Mēs cepām auzupārslu cepumus ar rozā glazūru 🙂 pirmajā gada eksperimentējot, nākamajos jau pēc pasūtijuma.

  • Pievienot komentāru