Dzīvnieki

Sacensības kopā ar suni.

16. jūlijs, 2017

Un tas ir svarīgi  & nozīmīgi reizēm izdarīt kaut ko kopā ar suni, piedzīvot kaut ko – ko ikdienā neizdodas , pieveikt šķērsli, kopā brīnīties un saprast – mēs varam, vai arī mēs nevaram, bet gribam un daram… Un tas nav grūti, kaut viens no dalībniekiem mums ar Rokiju skrienot atpakaļ .. jau kādus pār simts metrus pirms finiša teica – Laimīgie, jo viņam vēl bija kādi 2.5km priekšā.. Viegli tas arī nav! 🙂 Tas bija lieliski! Paldies!

Es tikko pieteicos – otrajām sacensībām kopā ar suni –  (Paldies Ģirtam par aģitāciju, cilvēkam kuram noteikti suņi patīk vairāk par mani, kaut man šķita ka tas nemaz nav iespējams) ! Pieteiktu arī vecāko meitu ar viņas suni, bet viņai jau datums aizņemts – ar Stepa deju nometni.

Es neatceros, kur redzēju informāciju – bet noteikti kāds no draugiem bija uzspiedis “patīk” –  www.spartietis.lv – sacensībām Koknesē kopā ar suni.

Sākumā – ieraugot plakāta bildi domāju, ka Nuu… mans suns no patversmes un Emīlijas kaķa izmēra suns – jau noteikti nevar to paveikt, bet kā lai nepiesakās sacensībās, kuras notiek mūsu brīvdienu pilsētā? Un ja mēs ikdienā – skrienam kopā.. – tad pat , ja mūsu suņi nemāk uzbrukt figurantam..   Tur jābūt citām iespējām:) un bija!

Mums ģimenē – abi ir bezšķirnes suņi  : Latvijas parastie. Rokijs no Tukuma patversmes, bet Doma no ss.lv par simbolisku samaksu nopirkts suns, jo patversmē mazizmēra suni nevarēja dabūt, bet mums to vajadzēja, jo Emīlija savā bērnībā bez mūsu lielā suņa(kurš jau ir mākoņos) negribēja iet nekur.. viņai cilvēki nepatika. Bet ar lielu suni uz veikalu neaiziesi .. uz rotaļlaukumu nepaņemsi , bet šo var ielikt somā un aidā.. Un cilvēki nevis skatās uz mazu bērnu, bet uz mazo suni – un bērns laimīgs & mierīgs.

Sacensību organizatori – visu izstāstija, ja man kaut kas nebija skaidrs, tad meita saprata visu,.. no tā es secinu, ka izstāstija labi! ar bildēm un uzfilmētiem video..  un uzdevumu veikšanu.

Var jau  būt, ka citās ģimenēs bērnam nav suns, bet mūsu ir  un ja ir, tad –  šīs sacensības rada bērna prātā jēgu – kaut ko mācīt sunim, kas nav pielietojams uz ielas vai mežā… Redzot, kā to dara citi.. un ka tas noder. Ir svarīgi apgūt – drošību uz ielas.. un bērnu uz ielas vienu pašu ar suni ir bīstamāk laist – nekā šeit vai mežā. Un tie ir viņi divi vien.. lai uzvarētu, lai piedalītos. Tas noteikti izveidoja viņām vēl ciešāku saikni. 

Un es ar viņām lepojos. 

Jo protams – mājās mums neviens neved suņus ķerrā, bet Doma gandrīz katru dienu brauc leļļu ratos un daudzus gadus Emīlija viņu pa ielu stūma speciālos no koka kastes uztaisītos suņa ratos, jo Domai nepatika sēdēt somā.  Tad nu ja mēs ar Rokiju – Ķerras sadaļu nepaveicām un man kā sods bija jātaisa pietupieni..(āaaa man šodien sāp muskuļi).. – Tad Emīlija ar Domu to pieveica perfekti!

Bet Rokijs izlīda cauri abiem Tuneļiem – un ielīda ūdenī pāri vēderam – par to es brīnos vēl ar vien! Fantastika  – no mana bailīgā drauga to negaidīju! 

Paldies – Emīlijai & Valteram par Bildēm!!! 

Un ja ierauga – šos profesionāli apmācītos suņus, patiesi rodas iespaids – ka parastajiem tur nav vietas … Bet ir! nav jau jāstāv rindā! Mēs gulējām zālē! 

Bet lūk – šo Divu skaistuļu saimnieks – Pēteris Leja – skrēja sacensībās veselas 2x – ar katru mīluli un dabūja 2 & 3 vietu.. Tas mani iedvesmo  – nebiju iedomājusies, ka varu startēt kopā ar suni, jo viņš jau tā pat ir mana komanda katru rītu skrienot pa mežu. 

Lai nu ko – bet klēpju sunītis – uz pjedestāla māk sēdēt! Un bērni malači! 

Kad puisis teica , ka esam ieguvuši kausu par “Apķērīgāko suni” – ha ha ha  !!! Nu Tas noteikti nav par manu suni…(kurš nemaz nav mans – tikai dzīvo pie manis) – bet kad izlasīju ,ka ir APŅEMĪGĀKAIS – Tā ir.  Es ar viņu no sirds lepojos un suņi no patversmes var vinnēt – pat ja viņu motivācija ir diezgan nekāda! 

Helgai sāpēja sirds, ka viņa nevar piedalīties sacensībās.. – nudien sāpēja. Kādu mazu trasi varētu uzrīkot arī mazākajiem, jo mūsu ģimenē – suņiem visvairāk patīk skriet kopā ar bērniem, jo es pieaugušajiem nekad neļauju suņus cienāt ar kārumiem , bet bērni tos dod un suns viņā redz kaut ko bezgala foršu – ne tikai kaitinošu. 

Medaļa , Diploms x 2 un Kauss.. = Rokijs! 

Un jā! Rīgas mežā ir pāris  vecāku cilvēku – kuri sporto  kopā ar suni – es viņiem pastāstīšu noteikti! Ka ja grib  – viņi var mēģināt! Es aģitēšu pilnīgi visiem! 

Tātad – tiekamies nākamajās sacensībās !

2 Komentāri

  • Reply Madara 20. jūlijs, 2017 at 22:34

    Jeee cik kolosāli. Nez kāpēc mūsu galā kp tāfu neroko? 😀

    • Reply klusisajust 23. jūlijs, 2017 at 23:23

      Varbūt rīko, bet reti.. un tad neviens par to nezin:) Bet vienmēr ir iespēja sarīkot..

    Pievienot komentāru