Radi pats

Statīvs. No virves līdz Lampai. un Pirmās biezpiena pankūkas.

3. jūlijs, 2017

It kā es saprotu, ka Mājās pilnīgi visur nevajag kaut ko ieskrūvēt – ikreiz, kad gribas uzkarināt kaut ko..  Un kopš esmu aizrāvusies ar mezglošanu “Nu tik vīs”  – tad vajadzība pēc pakarināt – ir izaugusi tik liela, ka mirklī, kad es teicu, ka man vajag ieiet veikalā pēc statīva – Valters teica, ka var tak ieskrūvēt – griestos āķi. Un viņš parasti man neļauj – nekur neko skrūvēt!

Tad nu tas bija bezgala jauks piedāvājums, bet tomēr devos pēc statīva, jo tas ir portatīvs un var strādāt gan iekšā, gan ārā, gan ēnā gan saulē..

Un Jā.. vienīgais mīnuss pārvietojoties ar Velo! Nevaru es no veikala atvest pāris km virvju un statīvu – tam vajag stirpu roku. Un mirklī, kad es beidzot saskrūvēju statīvu – iznesu visu pagalmā.. sāka pilināt lietus.. un lija visu nedēļu.. tā es ar statīvu pārcēlos uz iekštelpām. Un baudīju to, ka viņu var stumt un grozīt kā man vajag..- kā gaisma krīt.

Un kaut ne vienmēr ir nepieciešami papildmateriāli – mezglojot.. – tad koka rinķīši, metāla apļi – ļoti noder, kad nepieciešama – izteikta apaļa forma, jo virve pati par sevi – ir smaga un formu notur tikai piepalīdzot – un Sākumā, jau biju satraukta, ka vajadzēs prasīt kādam , lai uzmetina, tad jākrāso, bet – atradu mākslinieku veikalā – Radošo darbu galerija  dažādu izmēru un diezgan stingras.  Patiesi prieks, ka viņiem pieejams viss vairāk par vienu eksemplāru, kā ir citos veikalos. 

Bet esmu šķēru meklējumos – tādu, kuras spēj izturēt slodzi, kuras ir ērtas.. un kuras ir vērts nest asināt un labot. 

Un ar savu strādāšanu no mājām – esmu izjaukusi arī mazās princeses dienas kārtību, jo tagad viņa izvēlas gulēt diendusu – dīvānā.. atvelkas ar savu segu un spilvenu .. Un kaķi. Es nesaprotu, kā tas ir iespējams, ka  tas kaķis.. tas kaķis patiesi zin, ka Helga ir viņa cilvēks..  Kur viņā ir tā pacietība un mīlestība, kas vispār kaķiem nav raksturīga. Un viņš nāk mājās, lai ietu gulēt diendusu ar viņu… un viņi bakstās.. tad iemieg.

Un mums ir auklīte- Omīte, bez kuras palīdzības – nebūtu iespējams dekorējot kāzas vai citus pasākumus nebūt mājās . Kad sapratu, ka nepieciešama auklīte – es vērsos pie savas mammas un piedāvāju viņai algu ar bonusiem, kādu viņa saņēma iepriekšējā darbā – un viņa patiesi piekrita.  Jo reizēm, kad ir Ziemassvētku trakums – vai vasaras kāzu epopejas.. un mājās esi reti , tad es nezinu kā gan es varētu atstāt savas princeses kādam svešam. 

Bet mezglojot – es iedvesmojos no senām mezglošanas bildēm un projektiem no 70’gadiem.. kuras ir pieejamas plašajās interneta dzīlēs..  un tad cenšos uzkonstruēt kaut ko kas patiktu man.. mācoties jaunus mezglus un paņēmienus.. 

Bet lietus līdz un bērni dzīvo savu paralēlo dzīvi – paralēli man.. Kuram dārziņš, kuram nometne, kuru mirkli brālēns atbrauc ciemos.. un mūsu īres nama zāles pleķis ir sevi attaisnojos pa visiem 100%..  un šūpuļtīkli ar. 

Viņi lēkā pa slapju batutu  un runā.

– Tava mamma kaut kam gatavojas?

– Nē! Mums tagad nav nekādas dzimšanas dienas vai svētki… Viņa vienkārši pin!!

Esmu istabā pārsmējusies.. Sasmaidījusies un kā Pīšanas balvu ieguvusi trīsdesmit gadniece , jo kāds ir pamanījis, ka es KAUT kam gatavojos … Ha ha..

Un ja šūpuļtīkli ir slapji.. tad lietussargs tomēr esot vajadzīgs – galvai!

Un visi kaķi  pamana jaunās virvju spoles – aposta, paskrāpē, paknibina.. Daži pievienojas mērīšanā. 

Un es viņiem – par to saku – Paldies! Par smaidu, par smiekliem.. ko viņi ienes kopā ar spalvām un rūpēm. 

Un es pati neticu, ka man izdevās – īsta lampa.  Kāds no Opā.. uzreiz Lampā. 

 

Bet bardaks un putekļi.. kā sniegs pa māju. Snieg un snieg.. No nogrieztajiem galiem – saveidoju pušķīšu kaudzi. 

Un – ar vienu aci .. vienmēr kāda filma un šķībajā krūzē melna kafija. 

Un viņa bildējas – tikai tad, kad pati grib.

– Ja Tu man neatdosi pušķīti, vai var dabūt parūku? ..

– Var.. var! Pret bildi! 

Un tās ir manas lielās meitas – pirmās biezpiena pankūkas no a-z… vienai pašai gatavotas!  Emīlijai – atšķirībā no Helgas nepatīk riskēt.. viņa labprāt visu 10x nomērītu pirms.. Bet viņa to paveica, pat ja pāris reizes sadusmojās, kad nesaku, cik tieši tas biezpiens jāliek, vai cik daudz mandeļu piens jālej.. , cik milti jāber..   Es saku, lai cenšas atcerēties un prasa māsai padomu.. jo mazā māsa- katru reizi palīdz man cept. Un viņām izdevās..  Un es saņēmu Pankūku sirdi!  Kaut ko esmu labu iemācijusi – ar ēdienu iepriecināt.. jo es parasti taisu kaut kādu stāstu uz šķīvja. 

Un vannas istabā – pie veļas mašīnas ir kaudze ar slapjām lietus, ūdens drēbēm.. dvieļiem!  Jo viņas skrien pa lietu, slauka batutu, šļakstās… – un kāpēc gan , lai to liegtu… pat ja pārsalušas līdz ledum..  un mazajam vēl jaku varu uzvilkt, bet lielais ar punķiem jau skrien.. un neklausa.. 

Kur viena lustra – tur blakus otra.. gaisa lustra, kura drīzāk kā dekors nevis gaismas ietvars – kalpos. 

Un es ļoti – vēlētos aizbraukt uz kādu meistarklasi..lai uzjautātu visus savus nezinošos jautājumus..

Bet ja pa dienu esam sastrīdējušās – vakarā uz mana datora uzrodas zīmīte un es saprotu , ka man ir piedots , jo es sakārtoju meitu istabas un liku dalīties ar mazo māsu – ar leļļu kurpēm!!!! 🙂  Un jā reizi gadā – es kārtoju viņām istabas..  kaut ko sašķiroju, kaut ko aiznesu uz garāžu, kaut ko salieku citiem bērniem.. drēbes biežāk , bet mantas un grāmatas reizi gadā.. KO tik nevar atrast tad..

– Tu tikai nenobīsties no tās atvilknes!  

Bet abažūru prieks ir milzīgs.. es tiešām neticu, ka tā esmu es.. un iztēlojos, cik skaisti tas būs.. kad viņas karāsies savā vietā.. 

Līdzigi raksti

2 Komentāri

  • Reply rita 28. jūlijs, 2017 at 13:40

    Vienkārši, brīnišķīgi. Gan darbi, gan raksti… Tu esi staigājoša iedvesma!

    • Reply klusisajust 28. jūlijs, 2017 at 16:25

      Paldies – Rita, Tavs komentārs mani iepriecina un ir nozīmīgs! Es tiešām ! Tiešām ceru – kādu iedvesmot saņemties un tikt ārā no pierastās pilsētas burkas ar vāciņu.. tas ir šīs lapas mērķis.

    Pievienot komentāru