Ārā no kastes

Amsterdama

23. marts, 2018

Man labākais brīvlaiks – šķita ” aizbrauksim uz vasarnīcu un cepsim ābolkūkas” , bet viņiem – šķita, ka bez ceļojuma, pat maziņa.. mazmazītiņa! Tas nemaz nav brīvlaiks! Lasīt tālāk…

Radi pats

Pakaramais – Pasaule ir plaši vaļā!

28. februāris, 2018

Tā sajūta, ka dzīve turpina savu mežonīgo ritmu, bet Tu pats esi apstājies. Kādreiz es mācēju – iet uz mežu un reāli arī ar prātu būt mežā. Tad uz mežu stūmu meitas, tad vedu suņus, bet tagad suņi ved mani. Un es mācos  – nebaidīties kaut ko nokavēt.  Nebaidīties būt – ārpus mežonīgā pasaules ritma.   Es vēl pagājušo gad – nezināju, kā tas ir nedomāt , nerunāt par darbu.. tagad es jau varu – vienu rokas pirkstu pacelt  pret lūpām un teikt “Kušs.. !”  Vismaz es jau redzu to robežu!  Lasīt tālāk…

Ārā no kastes

Šķipsniņa ziedu

14. janvāris, 2018

Kad visas meža takas izstaigātas. Un beidzot sagaidīti īsti mīnus grādi, lai ietītos šallēs un biezo vilnas getru sagriezt, lai uzvilktu to mugurā mazākajam no mūsu suņiem. Un tad , kad visas meža takas izstaigātas , tad aizstaigājam vēl pēc ziediem. Lasīt tālāk…

Radi pats

Abažūrot.

8. janvāris, 2018

Pirmā tikšanās ar abažūru – man bija Siguldā , sen – sen – sen.. “Gāles Nams” veikalā.. un tikai tāpēc, ka man likās pagalam traki, ka Jauna cilvēka auguma stāvlampa ar bezgala neglītu abažūru – maksā -20.00LVL.. Un es uzreiz iztēlojos, kā es viņu pāršūšu, kaut šūšanas prasmes man ir tālu no vārda Labi.. tās ir viduvējas, ciešamas, bet man patīk! Lasīt tālāk…

Radi pats

Lāpas un Likteņdārzs.

7. janvāris, 2018

Mēs kādreiz –  “jauni esot” rīkojām dažādas tematiskās ballītes vecgada vakaros..  Bet šobrīd -vienkārši gribas būt kaut kur tālāk, kur klusāks, kur – salūts nemitīgi nedimd.  Kur suņi nav bailēs piespiedušies – Tev klāt. Un realitātē ir tā, ka pēc svētkiem – nemaz nav spēka svinēt nākamos. Bet tas nenozīmē, ka – mēs “jauni esot” vēl nesaņemsimies un neatsāksim – pa tematisko, tā lai smaids lūpās atceroties un zosāda saceļas.   Lasīt tālāk…

Radi pats

Miķeļdienas tirgus – Želeja un Daugavas zvārguļi.

4. oktobris, 2017

Un tikai laimīgas sakritības dēļ – mūsu meitas mācās izglītības iestādēs, kurās ir Miķeļdienas gadatirgus.  Un konkrēti mēs , mūsu ģimene ir PAR tirdziņu, varbūt neesmu sajūsmā par konfektēm kā valūtu, bet viņas dalās ar tām un tas ir tikai vienu reizi gadā! Skolā jau ir iespēja pirkt ar skolai vajadzīgiem priekšmetiem, bet prieks par konfektēm ir Neaprakstāms! Kā par pirmo algu ! katru gadu tikai no jauna!  Lasīt tālāk…