Radi pats

.. izsapņot krēslu.

8. jūnijs, 2017

Tad, kad prātu pārņem – uzmācīga doma, ideja.. – tā vēlme to realizēt ir paralēla visām domām. Un man nudien ir veicies, ka mani ģimenes biedri – īsti tam neprotestē, jo laba diena ir tā diena, kad kādam no mums ir plāns un vēlme kaut ko darīt.

Un mans plāns jau kādu mēnesi – bija atrast saliekamu koka sauļošanās krēslu, kuram noņemt audumu – un uzvīt jaunu.  Bet lai ko atrastu – nekas vizuāli nederēja manai iztēlei. Apmeklēju 80% lietoto mēbeļu veikalus visā Rīgā, pat uz Talsiem aizbraucu , Ādažos, Saulkrastos .. visus izstaigāju, bet nekā..

Katrs izklaidējas – kā māk.  Un – ja man lietotās mantas ļoti patīk, tad vecākajai no mūsu meitai – nepatīk gan. Bet kad viņa nonāk līdz turienei.. arī viņa spēj aizmirst to “nepatīk” ..

Un ja nav krēslu – tad ir stāvlampas. Un Ādažu “LIETOTO mantu tirgus”  – kurš ir katru sestdienu, svētdienu – pļavā.. aiz Ādažiem no Rīgas puses..  tirgotāji teica, ka iepriekšējā dienā esot bijuši 70 pārdevēju. Tas ir daudz.. jo pat tagad, kad bija jau vakars un daudzi bija prom.. mēs pāris tirgotājus atzinām par ļoti labiem.

Un ja vēl nejauši izdodas atklāt, ka kādam bēniņi ir kā sapņu svinību vieta… tad var uz mirkli arī aizmirst, kādu krēslu man vajag..

Jo es gribu visus tos, kas ir tur.  Pat ja tos nemaz nevar apvīt. 

Bet tā kā – nav jau tā, ka krēslu nav arī pašiem – tad no Darba noliktavas – izvilku Bambusa krēslu un noņēmām sēžamo daļu. Un aidā..

Es īsti neesmu droša, kā lai aprēķina to vajadzīgo virves daudzumu – noteikti ir kāda formula, bet es to nezinu, tāpēc garumu ņēmu uz intuīciju.

Katra virvīte – 8.5 metru gara un 5mm bieza.

Kopā – 28 gab. – sanāk tikai – 224m gara ekoloģiski tīra kokvilnas virve   un krāsotāju līmlente + labas šķēres.

Arī to, kādu rakstu vīt – un pīt.. nebija skaidrs.., esmu redzējusi ,ka citi zīmē skices. Es to nemāku un daru uz  “čuj – duj”. Un ļoti, ļoti cenšos lai sanāk.  Un tā nu ir…

Citas dienas uz darbu ņemu portatīvo datoru, bet citas virvītes ..

Un nav jau tā, ka krēsls ir tik mazs kā adīklis, kuru var iemest somā.. Nē! Tas aizņem pus automašīnu.. un nez vai kāds no maniem mājiniekiem – to uztver nopietni, bet…

 Un mana vājība ir – striķīši, aukliņas, virvītes.. Es atceros no bērnības to sajūtu, kad Ventspils Ome laboja tīklus un ļāva man uztīt saiviņas. Un reizēm – ļāva arī kaut ko salāpīt – mācot mezglus. Viņa arī man iemācija adīt cimdus, zeķes.  Un Mezglojot – ir tāda sajūta – ka īsti kaut ko ar prātu nesaprotu, ar acīm neredzu, bet pirksti Jūt. Viņi Jūt, kad ir pareizi, kad nav pareizi un šķiet, ka acis aizverot – man sanāk labāk nekā vaļā, jo tad viss sajūk.  Bet mana Ome – viņa spēj saskaitīt acis un uzšūt tik sarežģītus Traļus jūrai, ka es ticēju, ka ar nieka krēslu es varu tikt galā.. jo noteikti, noteikti man kaut ko iemācija.

Kad palika par garu – tad karināju vertikāli, lai krīt un nav jātur.. Kamēr es mezgloju – tikmēr mazmazītiņā guļ pusdienas laiku. Viņa prasa “Mamm… Tu uz darbu iesi?”  .. – es saku, ka palikšu mājās un mezglošu. Un viņa atkal saka, ka tas neskaitās. 

Un divas dienas – un mans sapņu krēsls ir gatavs. 

Tas ir tieši tāds , kādu vēlētos redzēt savā pagalmā.. vai tāds – kādu liktu svinībās pie Jūras. Un tieši tāds, lai es plānotu – kā nokļūt līdz virvīšu ražotnei, lai prom no turienes ietu ar pāris ruļļiem virvīšu. 

Līdzigi raksti

Komentāru nav

Pievienot komentāru