Ārā no kastes

Šķipsniņa ziedu

14. janvāris, 2018

Kad visas meža takas izstaigātas. Un beidzot sagaidīti īsti mīnus grādi, lai ietītos šallēs un biezo vilnas getru sagriezt, lai uzvilktu to mugurā mazākajam no mūsu suņiem. Un tad , kad visas meža takas izstaigātas , tad aizstaigājam vēl pēc ziediem.. un protams – mūsu tuvākajā ziedu bāzē – nekad nevar dabūt mūsu mīļākos pavasara ziedus , kā Ranunkuļus, vai Muskares .. , bet ja kādreiz es vienmēr cietos, lai tiktu pie ziediem – tikai tad, kad esmu centrā.. un “Lakstos” & tad reizēm žēl ņemt uz mājām, lai citiem paliek.., tad tagad .. es vienkārši eju pēc ziediem, jo pat mūsu mazākā princese .. pēc visu meža taku izstaigāšanas un pat tad, ja termometrs rāda – 7grādi.. viņa ir ar mieru iet pēc puķēm.  Jo uz palodzes .. no Lakstos atvestās Narcises vēl pumpurus nav atvērušas un Ranunkuļi tikai trīs.. 

Un tas ir svarīgi, jo ja ir ziedi, tad gribas sakārtor galdu & palodzi..  Ja nav.. tad tur var palikt kaudzēs – bērnu zīmējumi, manas grāmatas un datorvadi.. , bet svaigi ziedi ir labs brīvdienu sākums vai darba dienas noslēgums.  

Un vāzes ir būtiskas..  bet pudelītes vēl būtiskākas, jo ieliekot vienu ziedu vai vienu lapu .. vai zaru – atsevišķi, to ir viegli vērot.. viegli ievērot, ko jaunu un agrāk nemanītu – raksturu un rakursu.  Daudz vāžu mums nav.. bet tās kuras ir .. tad protams no Lakstos un pārējās ir vēsturiskas “vērtības” vai pareizāk “Lietoto mantu tirgus guvumi” un pāris pirksta lielumu pudeles. 

Kādam šobrīd arī mīļākie ziedi ir Hiacintes, jo viņas skolotājai tās ir mīļākās.. un atgādinot vasaru. 

Bet viņa var minūtes 15 klīst pa ziedu bāzi un izvēlēties.. un es viņai ļauju.  Jo viņai tas patīk.. un man tas ir pieņemamāk – nekā klīst pa rotaļlietu veikalu..  Bet rotaļa sanāk… ziedi ir jāatlapo.. jānogriež kātiņi, jāsaliek vāzē, jāizvēlas vāze.. un jāsalasa kompostkaudzē viss , kas tur piedien.

Krāsaini sērkociņi arī varētu patikt – katram ziedu mīlim. Kad Ziemassvētkos viņus atradu – domāju, ka dāvināšu … paturēju sev 🙂 

Un putna ligzdiņa uz galda – ir no mūsu Ziemassvētku egles. Zāģējot to nepamanijām.., tagad to glabāsim kā dārgumu.  Bet ja izstaigā visas meža takas un nopērk ziedus.. un saņemās un aiziet līdz Čiekurkalna tirgum, vai kādai krāmu bodei. Tur var atrast gan – vāzes gan, krūzes.. un gluži nejauši ir sanācis – savākt 15 dažādas porcelāna kafijas tasītes. Man tās patīk, jo bērnībā Ventspils Ome mums lēja tēju vakaros & citām Omēm – tās krūzītes skaisti stāvēja aiz stikla skapjos.. un tās nekad netika vilktas ārā.. Bet mūsmājās tiek. 

Un tad es sapratu un izdomāju, ka rūpējoties, lai viņas viegli salikt plauktā.. nepieciešams tās droši novietot.  Un Ziemassvētku dienās – es lūdzu savai mammai , kura devās uz Depo – apskatīties, vai tur nav zelta āķīšu.. Jo b/n Kurši tādu nebija..  Un tos es ieskrūvēju ! Un pati esmu lepna! Un Nē.. skapja man nav žēl.. Pat ja tā gatavotājam – Armandam noteikti par to būtu ko teikt, bet es to vēlējos izdarīt no pirmās dienas, kad skapis parādijās.. bet izrādās tam vajadzēja piecus gadus..!!! 

Un tā viss kopā sajaucās..  ! Vecie trauki – ar jaunajiem .. un es ceru, ka meitenēm.. tas veidos labas atmiņas, pat ja viņas tikai grauž spinātu lapas.. .. viena ar biezeni .. otra ar skābētiem kāpostiem.. viņas ielej sev tēju. Un es saprotu, ka bija vērts meklēt gan krūzītes, gan tējkannas..  Pat ja visai manai ģimenei.. Krāmu bodes nepatīk. Kaut kā jau iemīlēs. 

Pūču un Lapsu traukus no iittala – Valters saņēma barterī, veidojot viņiem fotosesiju . Tie ir skaisti! un piestāv visam vecajam un – ir izturīgi, jo pāris jau bija mums iepriekš.. jau vairākus gadus.. un nav nosists ne stūris.. 

Un nopirkt ziedus – sev ir svarīgi! Domāt par to, kas patīk… Un Jā! ziedi ir kā Sāls… it kā nav vajadzīgs, bet reizēm – tieši tas, kas vajadzīgs.. mazliet! Šķipsniņa ziedu. 

Līdzigi raksti

Komentāru nav

Pievienot komentāru