Visvairāk biedē fakts – ja nu es pareizi nesarēķināšu.. Jo es neesmu rēķinātājs un rakstu izdomāju tikai tad kad viju virves! Bet man izdevās.. – es gan nošāvu greizi ar rakstu, neizdomājot līdz galam, kad garās virves nevajag iepīt – īsās daļas virvēs.. Bet ! tas jau neliedz – salāpīt savas kļūdas.. Jo virve ļauj lāpīt.. Lasīt tālāk…
Tik maiga ziemas gaisma, kā no lampas, kā no lampas.. ar smiltīm piepūsts Karjeru ledus. Lasīt tālāk…
Gaisma, kura atgādina – saules ēnas, kura ir dzīva – un tikai mazliet praktiska. Lasīt tālāk…
Kad virve var būt – makarons un no virves var gatavot gan svečturi gan – kakla rotu. Kad visi makaroni sasienas pareizajos mezglos un top… kaut kas priekpilns.
It kā es saprotu, ka Mājās pilnīgi visur nevajag kaut ko ieskrūvēt – ikreiz, kad gribas uzkarināt kaut ko.. Un kopš esmu aizrāvusies ar mezglošanu “Nu tik vīs” – tad vajadzība pēc pakarināt – ir izaugusi tik liela, ka mirklī, kad es teicu, ka man vajag ieiet veikalā pēc statīva – Valters teica, ka var tak ieskrūvēt – griestos āķi. Un viņš parasti man neļauj – nekur neko skrūvēt! Lasīt tālāk…